English-Latvian dictionary of anthropology

abject

abjekts

Kontekstam specifisks subjektīvs pretīguma reakcijas (piemēram, saraušanās, vēmiena, šausmu) izraisītājs (piemēram, līķis, izkārnījumi, brūce), kas piedzīvotājā destabilizē viņa miesiskās patības robežu ar "citādo", ko tas citādi tiecas atgrūst.

actant

aktants

Vienība, kas darbības gaitā ietekmē citus saistītos dalībniekus. Attiecina arī uz ne-cilvēkiem un objektiem.

action research

rīcībpētījums

Pētniecības metodoloģija, kurā pētniecība ir daļa no pārmaiņu radīšanas pētījuma laukā.

actor

aktors, darbībpersona

Darbības avots sociālo un/vai materiālo attiecību ietvarā.

affect

afekts

Kolektīvs socializācijas procesā veidojies sajūtu reģistrs, kas ietekmē cilvēka uztveri un rīcībspēju pirms vai papildu to diskursīvai artikulācijai (skat. Dzenovska, 2012).

agency

rīcībspēja, aģentūra, aģence

Aktora spēja rīkoties un mainīt notiekošo noteiktā kontekstā.

alterity

citība

Jēdziens, ar kuru apraksta atšķirīgā kulturālo konstruēšanu vai prakses, izpratnes, attiecību vai pieredzētā atšķirīgumu (piem., fenomenoloģiskajā perspektīvā - vienība, pret ko tiek konstruēta patība vai ontoloģiskajā - citāds būtmes veids).

binary opposition

binārā opozīcija

Divu elementu pretnostatījums kultūras kontekstā (piemēram, daba-sabiedrība, vīrietis-sieviete); strukturālismā - viens no domāšanas un kultūras sistēmu funkcionēšanas principiem.

biomedicine

biomedicīna

Dominējošā rietumu medicīnas paradigma, kur bio apzīmē profesionālās medicīnas sistēmas fokusu uz slimību cēloņu skaidrošanu un ārstēšanu kā bioloģisku.

biopolitics

biopolitika

Uz populācijas izzināšanu un regulēšanu vērsts pārvaldības modelis, kurā tās uzdevums un leģitimitātes avots ir skaitliskas un veselīgas populācijas veicināšana (skat. Dzenovska, 2012).

biopower

biovara

Kontroles mehānismi pār populācijas kā bioloģisku būtņu kopuma veselību, t.sk. caur sociāli normalizētām un individuāli internalizētām un praktizētām pašdisciplīnas procedūrām.

bottom-up

augšupējs

Iniciatīvas, kuras virza sabiedrības grupas un kustības, nevis institūcijas (piem., augšupēja pieeja).

childlessness

bezbērnotība

Sociāls apzīmējums stāvoklim, kad personai nav bērnu, kam atkarībā no konteksta var būt politiska, marginalizējoša vai pašspējinoša ietekme.

chronotope

hronotops

(Kultūras) hronotopa jēdzienu izmanto, lai analizētu valdošās laika un telpas konfigurācijas, kas specifiskas noteiktiem kontekstiem (skat. Dzenovska, 2012; Dick, 2010; Bakhtin, 1937).

class

šķira

Vēsturisks un situēts sociālās diferenciācijas process, kas veidojas interakcijā starp nevienlīdzībām resursu, īpašuma un varas sadalē un tam, kā dažādi situētas grupas to apzinās un politizē.

coevalness

vienlaicīgums

Jēdziens, ar kura palīdzību tiek uzsvērta sabiedrību līdzesība laikā (pretēji modernitātes diskursos izplatītajai "vienlaicīguma noliegšanai" (Fabian, 1983), kas sabiedrības redz kā eksistējošas dažādās attīstības stadijās un tādējādi cilvēkiem varot "dzīvot citā ērā").

cultural relativism

kultūrrelatīvisms

Metodoloģiska pieeja pētniecībai, kas pieņem, ka katra izpratne, prakse un attiecības ir jāaplūko tās rašanās kontekstā.

debt-peonage

parādu kalpība

Stāvoklis, kad cilvēks kļūst par kreditora kalpu neatlīdzinātā parāda dēļ (skat. Dzenovska, 2012).

discourse

diskurss

Noteiktam vēsturiskam vai sociālam kontekstam raksturīgs dominējošu apgalvojumu kopums, kas veido tā lietotāju izpratni par to, kas tiek uzskatīts kā patiess par zināšanu objektu, kā arī to, kas tiek noklusēts (piemēram, auglības diskurss, skat. Mileiko, 2018).

dispossession

atsavināšana

Socioekonomiski marginalizētu sabiedrības grupu veidošana, izmantojot ražošanas vai iztikas līdzekļu (īpaši, zemes) atņemšanu vai atpirkšanu ar neizdevīgu kompensāciju (skat. Dzenovska, 2012; piemēram, liberālais atsavināšanas komplekss).

embeddedness

(sociālā) iesakņotība

Ekonomisko aktivitāšu balstīšanās sociālajās attiecībās un to ietverošajos pienākumos (skat. Cimdiņa, 2011; Polaņi 1968).

embodied

ķermeniskots, iemiesots

Pieredzes vai noteiktu sociālo pazīmju izpausmes ķermenī un ķermeņa performancēs (piemēram, iemiesotās normas; auguma mobilitāti skat. Lulle, 2012; iemiesotas zināšanas skat. Raubiško, 2012; iemiesotu intensitāti skat. Dzenovska, 2012).

embodiment

iemiesotība

Neduāls ķermeniskās pieredzes un uztveres koncepts, kas apraksta to kā iegultu sociālajās attiecībās, identitātēs un izjustās praksēs. Plaši lietots fenomenoloģiskajā, dzimtes, medicīnas un reliģijas antropoloģijā.

emotional labour

emociju darbs

Emociju, sajūtu un iespaidu pārvaldīšanas process darba pienākumu ietvaros. Plaši raksturīgs pakalpojumu sniegšanā, īpaši, piemēram, viesmīlības sektorā (skat. Raubiško, 2012).

emplacement

ievietotība

Koncepts, kas uzsver indivīda sociālās dzīves telpas atrašanos attiecībās ar laiku, telpu un vietu, kur norisinās viņa dzīve (skat. Dzenovska, 2012).

empowerment

spējināšana

Process, kurā (parasti) apspiesta un marginalizēta sabiedrības grupa saņem tai citādi ierobežotus resursus.

ethnicity

etnicitāte

Sociālās diferenciācijas process, kurā cilvēki identificējas kā vienota grupa (piemēram, tauta) ar sev raksturīgām iezīmēm, vēsturi un praksēm, kas tiek pozicionētas kā atšķirīgas no citām grupām.

ethnocentrism

etnocentrisms

Citu cilvēku uzskatu, attiecību un prakšu vērtēšana pēc tā, kā vērtētāja kontekstā šīs prakses tiek izprastas, parasti - uztverot savu izpratni kā dabisku, racionālu un objektīvi pareizu.

exchange value

apmaiņas vai maiņas vērtība

Preces proporcija, kādā to ir iespējams apmainīt pret citu preci. Smita un Marksa teorijā to regulē sociāli nepieciešamais darba laiks, kas jāiegulda preces ražošanā.

gender

dzimte

Noteiktam kontekstam raksturīgs bioloģisko, kultūras un sociālo procesu mijiedarbībā veidojies normatīvu īpašību kopums, kas nosaka sieviešu un vīriešu pašidentificēšanos, sociāli akceptējamo uzvedību un varas attiecības (skat. Putniņa un Balode, 2021).

go-along

līdzdošanās intervija

Intervēšanas metode, kas apvieno līdzdalīgo novērojumu ar interviju, intervētājam līdzdodoties pētījuma dalībniekam viņa ierastā maršrutā, bet dalībniekam komentējot attiecīgajā vidē pieredzēto un/vai ar to saistītās atmiņas.

governmentality

pārvaldloģika, pārvaldība

Mišela Fuko izstrādāts koncepts, kas apzīmē situētu populācijas pārvaldības racionalitāti un modeļus, kuros cilvēki piedalās sevis kā klasificētu kategoriju uzvedības vadīšanā (piemēram, modernā, koloniālā vai neoliberālā pārvaldloģika).

habitus

habitus

Iemiesotas un internalizētas, bet sociāli veidotas cilvēka dispozīcijas, prasmes un gaumes, kuras cilvēkam dod dažādas iespējas rīkoties atbilstoši sociālajām struktūrām un ir daļa no sociālās diferenciācijas un nevienlīdzības atražošanas procesa.

horticulturalism

dārzkopība, augkopība

Ekonomiskā formācija, kurā iztika tiek nodrošināta, kultivējot augus un dārzus.

hybridity

hibriditāte

Stāvoklis, kas ietver pretstatu līdzāspastāvēšanu (piemēram, kultūras hibriditāte; skaidrojumu un kritiku skat. Dzenovska, 2012).

insideness

iekšesamība

Izjūta par iederību dzīves ritmā un vietā (par eksistenciālu iekšesamību skat. Lulle, 2012).

kinship

radniecība

Kontekstam specifisks veids, kā ģenealoģiski un sociāli veidotas saites (piemēram, caur pēctecību, afiliāciju, ķermeņa fluīdu apmaiņu, ģenētiku un/vai audzināšanu) starp cilvēkiem tiek izprastas un praktizētas tuvas attiecības.

lifeworld

dzīves pasaule

Kulturālās dzīves izpratne fenomenoloģiskajā pieejā, kur dzīves pasaule ietver cilvēka intersubjektīvo ķermeniskoto un maņu mediēto vides un attiecību pieredzi. Metodoloģiski to bieži pēta, piedaloties dzīves pasauli veidojošajās aktivitātēs.

livability

dzīvojamība

Dzīves procesuāls un mijatkarīgs novērtējums, kura ietvaros cilvēks ne tikai nodrošina izdzīvošanas vajadzības, bet uzskata dzīvi par labu esam un jūtas atzīts attiecībās ar līdzcilvēkiem un valsti (dzīvojamu dzīvi skat. Dzenovska, 2012; Butler, 2004).

managerialism

menedžerisms

Pieeja sabiedrībai un organizācijām, tās izprotot kā transformējamas un uzlabojamas caur indikatoru un mērķu uzstādīšanas, efektivizācijas, zinātniskās loģikas un konkurences veicināšanas praksēm (skat. Rudzīte, 2019).

manhood

vīrietība

Dzīvota prakse, kas iezīmē vīrietim specifiskas, bieži no bērna un sievietes (vai citas dzimtes) atšķirīgas pieredzes, darbības un izpausmes (piemēram, vīrietības performance; izpratni un nošķīruma kritiku skat. Žabicka, 2018).

manliness

vīrišķīgums

Īpašības un to kopums, kas tiek uzskatītas par atbilstošām vīriešiem, parasti - atkarībā no attiecīgajā kontekstā praktizētajām dzimtes lomām (piemēram, vīrišķīguma ideāli; izpratni un nošķīruma kritiku skat. Žabicka, 2018).

masculinity

vīrišķība, maskulinitāte

Jēdziens, ar ko apzīmē priekšstatus par to, kā vīrieši uzvedas, kāda uzvedība cilvēkus padara par "vairāk vīriešiem" un hierarhijas, kādas šīs prakses un priekšstati veido vīriešu starpā un vīriešu-sieviešu attiecībās (piemēram, hegemoniskā maskulinitāte).

medicalization

medikalizācija

Process, kurā darbības, somatiskas kondīcijas un rīcības tiek klasificētas un pārvaldītas kā medicīniska rakstura problēmas (piemēram, vardarbības medikalizācija).

mode of production

sabiedrības ekonomiskā formācija

Attiecību kopums, kuru ietvaros cilvēki ar rīku, prasmju, organizēšanās un zināšanu palīdzību pielieto darbu, lai transformētu materiālus un enerģiju savu vajadzību nodrošināšanai (jēdziens lietots marksistiskajā teorijā; skat. Wolf, 1982).

more-than-human

vairāk nekā cilvēcisks

Jēdziens, kas raksturo materiālu, būtņu un cilvēciskā mijatkarības daudzveidīgi apdzīvotā vidē (piemēram, vairāk nekā cilvēciskas pasaules; skat. subtitrēto Marisolas de la Kadenas lekciju RIBOCA programmā).

multispecies relations

daudzsugu attiecības

Jēdziens, kas raksturo situētas attiecības starp dažādu sugu būtnēm, t.sk. to, kā šajās attiecībās rodas un/vai destabilizējas sugas apziņa un piederība (piemēram, cilvēkam pieņemot dzīvnieka formu). Metodoloģiski pieeju sauc par daudzsugu etnogrāfiju.

natureculture

dabkultūra, dabaskultūra

Kontekstspecifisku procesu kopums vairāk nekā cilvēciskā vidē, kurā "dabu" nav iespējams nošķirt no "kultūras" (skat. Aistara 2012).

non-binary

nebinārs

Dzimtes identitāte, kas ir plašāka par "vīrieša" un "sievietes" rāmjiem un parasti tos šķērso (skat. arī šķirkļus "dzimte", "binārā opozīcija" un "kvīrs").

non-human being

ne-cilvēciska būtne

Būtne, kas nav cilvēks (piemēram, cilvēku/ne-cilvēku attiecības, ne-cilvēciskie dzīvnieki, ne-cilvēciskā aģentūra).

non-place

nevieta

Īslaicīgas uzturēšanās telpa (piemēram, lidosta, stacija, pietura), kurā cilvēku darbībām raksturīga anonimitāte un kurā trūkst satura, lai tā kļūtu par "vietu" ar savu identitāti.

objectification

objektifikācija, lietiskošana, priekšmetiskošana

Kontekst-specifisks materiālo attiecību process, kas savstarpēji veido subjekta un objekta identitātes, attiecības un to hierarhijas.

othering

citādiskošana

Sociālās diferenciācijas process, kurā viena grupa izplata priekšstatus par citu grupu, portretējot to kā īpaši atšķirīgu (parasti - konstruējot pazīmes, kas, viņuprāt, ir morāli nepieņemamas vai "neattīstītas").

participant observation

līdzdalīgais novērojums

Kvalitatīvo datu iegūšanas metode, kurā pētnieks ir klātesošs un piedalās pētītajā notikumā, darbības telpā un/vai attiecībās.

participatory action research

līdzdalīgais rīcībpētījums

Pētniecības metodoloģija, kurā pētījuma dalībnieki darbojas kā līdzpētnieki, bet pētījuma rezultāti ir daļa no pārmaiņu radīšanas laukā.

person-centred approach

personvērsta pieeja

Rūpju un pakalpojumu sniegšanas modelis (piemēram, personvērsta aprūpe), kura pamatā ir attieksme pret tās saņēmēju kā daudzpusīgu personu, nevis kā kondīciju, funkcionālu problēmu vai juridisku apzīmējumu.

photo-elicitation

foto-izdibināšana

Intervēšanas metode, kurā datu iegūšanai tiek izmantoti attēli, kurus pētījuma dalībnieks komentē.

postmemory

pēcatmiņa

Process, caur kuru vienas paaudzes atmiņas radikāli iespaido nākamās paaudzes patību (skat. Skultāne, 2019; Hirsch, 2012).

precarity

nepārredzama sistēmiska nedrošība

Sociālekonomiska un politiska situācija, kurā indivīds savu dzīvi, darbu un attiecības izjūt kā nepastāvīgas, konstantā apdraudējumā un ārpus savas kontroles esošas, bez iespējām pārmaiņām pienācīgi sagatavoties (skat. Dzenovska, 2012).

purification

attīrīšana, purifikācija

Prakses, kas politiku, cilvēkus un sociālās zinātnes nošķir no dabas, fiziskās realitātes un dabaszinātnēm modernitātes pasaules ietvarā (skat. Aistara, 2012; Latour, 1993).

queer

kvīrs

Sensibilitāte un pretošanās diskurss, kas apvieno seksuālās un dzimtes prakses un identitātes ārpus cisdzimtes un heteroseksualitātes normatīvajiem rāmjiem, kā arī iestājas pret seksualitātes un dzimtes formu binarizāciju (piemēram, kvīru teorija, dzimtes kvīrs).

racialization

rasializācija

Vēsturiski politisks process, kurā cilvēki tiek kategorizēti kā piederīgi noteiktai "rasei" un uz tā pamata pakļauti atšķirīgai un nevienlīdzīgai attieksmei, pārvaldei, varmācībai un strukturālai marginalizācijai.

reciprocity

savstarpējība, savstarpīgums, reciprocitāte

Ilgtermiņa ņemšanas un došanas attiecības, ko veido to morālie pienākumi, nevis darba vai mantu apmaiņa pret naudu (piemēram, dzimšanas dienas dāvanas; skat. Cimdiņa, 2012; ģeneralizēto savstarpējību skat. Sedlenieks, 2012).

relatedness

tuvniecība, sasaistība

Jēdziens, kuru lieto, lai apzīmētu kontekst-specifiskus veidus, kā tajos tiek praktizētas un konceptualizētas attiecības. Sākotnēji lietots, apzīmējot attiecības starp cilvēkiem (Carsten, 1995), pašlaik arī, raksturojot daudzsugu attiecības (Govindrajan, 2018).

relational space

attiecīguma telpa

Pieeja telpai kā daudzveidīgai, procesuālai un sociāli un kulturāli iesakņotu attiecību produktam (skat. Lulle, 2012; Massey, 2005)

relationality

attiecīgums

Koncepts, kas apzīmē parādības mijatkarīgo un attiecībās sakņoto kondīciju (par attiecīguma telpu skat. Lulle, 2012; par lokālā attiecīgumu skat. Dzenovska, 2012; par novecošanās attiecīgumu skat. Kalēja un Mileiko, 2016).

reproduction

atražošana, reprodukcija

Sociālekonomisks, pārvaldības un pēcnācēju radīšanas process, kā rezultātā tiek turpināta pastāvošā attiecību un sabiedrības ekonomiskās formācijas vai nevienlīdzību kārtība (piemēram, populācijas atražošana, sabiedrības atražošana, nabadzības atražošana).

resilience

elastīgums, dzīvesspēks

Spēks “izsisties uz augšu”, nākot no grūtiem dzīves apstākļiem vai spēks atgūties no traumējošiem dzīves notikumiem vai izaicinājumiem (dzīvesspēku skat. Sebre un Krūmiņa, 2012; sociālekoloģisko elastīgumu skat. Aistara, 2012).

self

patība

Vēsturiska un situēta cilvēka sevis izpratne un izjūta attiecībās (piemēram, modernā patība, patības izpratne; patības apziņu un kolektīvo patību skat. Skultāne, 2019).

signified

apzīmējamais

Viena daļa no semiotikā lietotas binaritātes (apzīmējamais un apzīmētājs), kas lietota, lai raksturotu zīmes koncepta daļu - tās apzīmēto parādību.

signifier

apzīmētājs

Viena daļa no semiotikā lietotas binaritātes (apzīmējamais un apzīmētājs), kas lietota, lai raksturotu zīmes vārda-attēla daļu, kas lietota koncepta/parādības attēlošanai.

site of struggle

cīņas lauks

Diskursīva un attiecību telpa, kurā notiek savā starpā konfliktējošu diskursu un prakšu sacensība par dominanci (baznīcu kā cīņas lauku skat. Putniņa un Balode, 2021).

slash-and-burn (agriculture)

līdumu zemkopība, līdumzemkopība

Ciklisks hortikulturālismam raksturīgs zemkopības veids, kurā mežaina zeme tiek līsta (dedzināta, plēsta), izveidojot īslaicīgu lauku - līdumu, kurš pēc produktīvā perioda (piemēram, 5 vai 20 gadiem) tiek atstāts, īstenojot līduma līšanu citur.

speciesism

sudzisms

Diskriminatīva un selektīva izturēšanās pret dzīvām būtnēm, balstoties izpratnē par viņu piederību noteiktai sugai ar tai raksturīgām īpašībām, īpaši, kas saistās ar cilvēkiem noderīgu vai nepatīkamu funkciju.

subaltern

pakļautais

Cilvēku grupas, kas koloniāli pārvaldītās valstīs ir sociāli un ekonomiski marginalizētas un atstumtas no impērijas pārvaldības struktūrām.

subjectification

subjektifikācija

Kontekst-specifiska cilvēka kā subjekta (ar tam raksturīgām īpašībām un tieksmēm) veidošana diskursa ietvaros.

subsistence (economy)

pašpatēriņa vai iztikas (ekonomika)

Saimniekošanas veids, kurā pārtikas, pajumtes un citu nepieciešamību sagāde tiek nodrošināta savam patēriņam, nevis, piemēram, tirgum (piemēram, pašpatēriņa vai iztikas lauksaimniecība, pašpatēriņa saimniekošanas modelis; skat. Cimdiņa un Raubiško, 2012).

superstructure

virsbūve

Daļa no Marksa teorētiskās binaritātes (iepretīm bāzei - ražošanas attiecībām un līdzekļiem), kas apzīmē ideoloģiju (politiku, mākslu, zinātni) - prakses un idejas, kas tieši nepiedalās ražošanas procesā, bet uztur izpratni par tā optimālo organizāciju.

symbolic domination

simboliskā virsvaldība

Dominēšanas veids, kurā valdošās un apspiestās šķiras/grupas uzskata savas prasmes, zināšanas un dispozīcijas un no tām izrietošās sociālās hierarhijas kā dabiskas un pamatotas (skat. Putniņa un Balode, 2021; Bourdieu, 1997).

top-down

lejupējs

Iniciatīvas, kuras uzstāda institūcijas, bet lokālā līmenī notiek tikai to īstenošana (piemēram, lejupēja pieeja).

use value

izmantojamā vērtība

Vērtība, kas izriet no preces vai objekta potenciālā pielietojuma.

well-being

labbūtība

Jēdziens, kas apzīmē cilvēka dzīves novērtējumu sabiedrībā, kuras gaitā tiek apmierinātas cilvēka vajadzības, un cilvēkam ir iespēja jēgpilni īstenot savus mērķus un baudīt pietiekamu dzīves kvalitāti (skat. Raubiško, 2011; Gough & McGregor, 2007).

white supremacism

balto virskundzisms

Ideoloģiska pārliecība, ka cilvēkiem ar baltu ādas pigmentāciju piemīt pārākas īpašības, kas leģitimizē kontroli un varmācību pret cilvēkiem ar citu ādas pigmentāciju.

womanhood

sievietība

Dzīvota prakse, kas iezīmē sievietei specifiskas, bieži no bērna un vīrieša (vai citas dzimtes) atšķirīgas pieredzes, darbības un izpausmes.