English-Latvian dictionary of anthropology

The dictionary is currently being developed and revised. Join the Terminology Translation Group to speed up the process!

Angliski
Latviski
Skaidrojums
abject
abjekts
Kontekstam specifisks subjektīvs pretīguma reakcijas (piemēram, saraušanās, vēmiena, šausmu) izraisītājs (piemēram, līķis, izkārnījumi, brūce), kas piedzīvotājā destabilizē viņa miesiskās patības robežu ar "citādo", ko tas citādi tiecas atgrūst.
actant
aktants
Vienība, kas darbības gaitā ietekmē citus saistītos dalībniekus. Attiecina arī uz ne-cilvēkiem un objektiem.
action research
rīcībpētījums
Pētniecības metodoloģija, kurā pētniecība ir daļa no pārmaiņu radīšanas pētījuma laukā.
actor
aktors, darbībpersona
Darbības avots sociālo un/vai materiālo attiecību ietvarā.
affect
afekts
Kolektīvs socializācijas procesā veidojies sajūtu reģistrs, kas ietekmē cilvēka uztveri un rīcībspēju pirms vai papildu to diskursīvai artikulācijai (skat. Dzenovska, 2012).
agency
rīcībspēja, aģentūra, aģence
Aktora spēja rīkoties un mainīt notiekošo noteiktā kontekstā.
alterity
citība
Jēdziens, ar kuru apraksta atšķirīgā kulturālo konstruēšanu vai prakses, izpratnes, attiecību vai pieredzētā atšķirīgumu (piem., fenomenoloģiskajā perspektīvā - vienība, pret ko tiek konstruēta patība vai ontoloģiskajā - citāds būtmes veids).
binary opposition
binārā opozīcija
Divu elementu pretnostatījums kultūras kontekstā (piemēram, daba-sabiedrība, vīrietis-sieviete); strukturālismā - viens no domāšanas un kultūras sistēmu funkcionēšanas principiem.
biomedicine
biomedicīna
Dominējošā rietumu medicīnas paradigma, kur bio apzīmē profesionālās medicīnas sistēmas fokusu uz slimību cēloņu skaidrošanu un ārstēšanu kā bioloģisku.
biopolitics
biopolitika
Uz populācijas izzināšanu un regulēšanu vērsts pārvaldības modelis, kurā tās uzdevums un leģitimitātes avots ir skaitliskas un veselīgas populācijas veicināšana (skat. Dzenovska, 2012).
biopower
biovara
Kontroles mehānismi pār populācijas kā bioloģisku būtņu kopuma veselību, t.sk. caur sociāli normalizētām un individuāli internalizētām un praktizētām pašdisciplīnas procedūrām.
bottom-up
augšupējs
Iniciatīvas, kuras virza sabiedrības grupas un kustības, nevis institūcijas (piem., augšupēja pieeja).
childlessness
bezbērnotība
Sociāls apzīmējums stāvoklim, kad personai nav bērnu, kam atkarībā no konteksta var būt politiska, marginalizējoša vai pašspējinoša ietekme.
chronotope
hronotops
(Kultūras) hronotopa jēdzienu izmanto, lai analizētu valdošās laika un telpas konfigurācijas, kas specifiskas noteiktiem kontekstiem (skat. Dzenovska, 2012; Dick, 2010; Bakhtin, 1937).
class
šķira
Vēsturisks un situēts sociālās diferenciācijas process, kas veidojas interakcijā starp nevienlīdzībām resursu, īpašuma un varas sadalē un tam, kā dažādi situētas grupas to apzinās un politizē.
coevalness
vienlaicīgums
Jēdziens, ar kura palīdzību tiek uzsvērta sabiedrību līdzesība laikā (pretēji modernitātes diskursos izplatītajai "vienlaicīguma noliegšanai" (Fabian, 1983), kas sabiedrības redz kā eksistējošas dažādās attīstības stadijās un tādējādi cilvēkiem varot "dzīvot citā ērā").
cultural relativism
kultūrrelatīvisms
Metodoloģiska pieeja pētniecībai, kas pieņem, ka katra izpratne, prakse un attiecības ir jāaplūko tās rašanās kontekstā.
debt-peonage
parādu kalpība
Stāvoklis, kad cilvēks kļūst par kreditora kalpu neatlīdzinātā parāda dēļ (skat. Dzenovska, 2012).
discourse
diskurss
Noteiktam vēsturiskam vai sociālam kontekstam raksturīgs dominējošu apgalvojumu kopums, kas veido tā lietotāju izpratni par to, kas tiek uzskatīts kā patiess par zināšanu objektu, kā arī to, kas tiek noklusēts (piemēram, auglības diskurss, skat. Mileiko, 2018).
dispossession
atsavināšana
Socioekonomiski marginalizētu sabiedrības grupu veidošana, izmantojot ražošanas vai iztikas līdzekļu (īpaši, zemes) atņemšanu vai atpirkšanu ar neizdevīgu kompensāciju (skat. Dzenovska, 2012; piemēram, liberālais atsavināšanas komplekss).
embeddedness
(sociālā) iesakņotība
Ekonomisko aktivitāšu balstīšanās sociālajās attiecībās un to ietverošajos pienākumos (skat. Cimdiņa, 2011; Polaņi 1968).
embodied
ķermeniskots, iemiesots
Pieredzes vai noteiktu sociālo pazīmju izpausmes ķermenī un ķermeņa performancēs (piemēram, iemiesotās normas; auguma mobilitāti skat. Lulle, 2012; iemiesotas zināšanas skat. Raubiško, 2012; iemiesotu intensitāti skat. Dzenovska, 2012).
embodiment
iemiesotība
Neduāls ķermeniskās pieredzes un uztveres koncepts, kas apraksta to kā iegultu sociālajās attiecībās, identitātēs un izjustās praksēs. Plaši lietots fenomenoloģiskajā, dzimtes, medicīnas un reliģijas antropoloģijā.
emotional labour
emociju darbs
Emociju, sajūtu un iespaidu pārvaldīšanas process darba pienākumu ietvaros. Plaši raksturīgs pakalpojumu sniegšanā, īpaši, piemēram, viesmīlības sektorā (skat. Raubiško, 2012).
emplacement
ievietotība
Koncepts, kas uzsver indivīda sociālās dzīves telpas atrašanos attiecībās ar laiku, telpu un vietu, kur norisinās viņa dzīve (skat. Dzenovska, 2012).
empowerment
spējināšana
Process, kurā (parasti) apspiesta un marginalizēta sabiedrības grupa saņem tai citādi ierobežotus resursus.
ethnicity
etnicitāte
Sociālās diferenciācijas process, kurā cilvēki identificējas kā vienota grupa (piemēram, tauta) ar sev raksturīgām iezīmēm, vēsturi un praksēm, kas tiek pozicionētas kā atšķirīgas no citām grupām.
ethnocentrism
etnocentrisms
Citu cilvēku uzskatu, attiecību un prakšu vērtēšana pēc tā, kā vērtētāja kontekstā šīs prakses tiek izprastas, parasti - uztverot savu izpratni kā dabisku, racionālu un objektīvi pareizu.
exchange value
apmaiņas vai maiņas vērtība
Preces proporcija, kādā to ir iespējams apmainīt pret citu preci. Smita un Marksa teorijā to regulē sociāli nepieciešamais darba laiks, kas jāiegulda preces ražošanā.
gender
dzimte
Noteiktam kontekstam raksturīgs bioloģisko, kultūras un sociālo procesu mijiedarbībā veidojies normatīvu īpašību kopums, kas nosaka sieviešu un vīriešu pašidentificēšanos, sociāli akceptējamo uzvedību un varas attiecības (skat. Putniņa un Balode, 2021).
go-along
līdzdošanās intervija
Intervēšanas metode, kas apvieno līdzdalīgo novērojumu ar interviju, intervētājam līdzdodoties pētījuma dalībniekam viņa ierastā maršrutā, bet dalībniekam komentējot attiecīgajā vidē pieredzēto un/vai ar to saistītās atmiņas.
governmentality
pārvaldloģika, pārvaldība
Mišela Fuko izstrādāts koncepts, kas apzīmē situētu populācijas pārvaldības racionalitāti un modeļus, kuros cilvēki piedalās sevis kā klasificētu kategoriju uzvedības vadīšanā (piemēram, modernā, koloniālā vai neoliberālā pārvaldloģika).
habitus
habitus
Iemiesotas un internalizētas, bet sociāli veidotas cilvēka dispozīcijas, prasmes un gaumes, kuras cilvēkam dod dažādas iespējas rīkoties atbilstoši sociālajām struktūrām un ir daļa no sociālās diferenciācijas un nevienlīdzības atražošanas procesa.
horticulturalism
dārzkopība, augkopība
Ekonomiskā formācija, kurā iztika tiek nodrošināta, kultivējot augus un dārzus.
hybridity
hibriditāte
Stāvoklis, kas ietver pretstatu līdzāspastāvēšanu (piemēram, kultūras hibriditāte; skaidrojumu un kritiku skat. Dzenovska, 2012).
insideness
iekšesamība
Izjūta par iederību dzīves ritmā un vietā (par eksistenciālu iekšesamību skat. Lulle, 2012).
kinship
radniecība
Kontekstam specifisks veids, kā ģenealoģiski un sociāli veidotas saites (piemēram, caur pēctecību, afiliāciju, ķermeņa fluīdu apmaiņu, ģenētiku un/vai audzināšanu) starp cilvēkiem tiek izprastas un praktizētas tuvas attiecības.
lifeworld
dzīves pasaule
Kulturālās dzīves izpratne fenomenoloģiskajā pieejā, kur dzīves pasaule ietver cilvēka intersubjektīvo ķermeniskoto un maņu mediēto vides un attiecību pieredzi. Metodoloģiski to bieži pēta, piedaloties dzīves pasauli veidojošajās aktivitātēs.
livability
dzīvojamība
Dzīves procesuāls un mijatkarīgs novērtējums, kura ietvaros cilvēks ne tikai nodrošina izdzīvošanas vajadzības, bet uzskata dzīvi par labu esam un jūtas atzīts attiecībās ar līdzcilvēkiem un valsti (dzīvojamu dzīvi skat. Dzenovska, 2012; Butler, 2004).
managerialism
menedžerisms
Pieeja sabiedrībai un organizācijām, tās izprotot kā transformējamas un uzlabojamas caur indikatoru un mērķu uzstādīšanas, efektivizācijas, zinātniskās loģikas un konkurences veicināšanas praksēm (skat. Rudzīte, 2019).
manhood
vīrietība
Dzīvota prakse, kas iezīmē vīrietim specifiskas, bieži no bērna un sievietes (vai citas dzimtes) atšķirīgas pieredzes, darbības un izpausmes (piemēram, vīrietības performance; izpratni un nošķīruma kritiku skat. Žabicka, 2018).
manliness
vīrišķīgums
Īpašības un to kopums, kas tiek uzskatītas par atbilstošām vīriešiem, parasti - atkarībā no attiecīgajā kontekstā praktizētajām dzimtes lomām (piemēram, vīrišķīguma ideāli; izpratni un nošķīruma kritiku skat. Žabicka, 2018).
masculinity
vīrišķība, maskulinitāte
Jēdziens, ar ko apzīmē priekšstatus par to, kā vīrieši uzvedas, kāda uzvedība cilvēkus padara par "vairāk vīriešiem" un hierarhijas, kādas šīs prakses un priekšstati veido vīriešu starpā un vīriešu-sieviešu attiecībās (piemēram, hegemoniskā maskulinitāte).
medicalization
medikalizācija
Process, kurā darbības, somatiskas kondīcijas un rīcības tiek klasificētas un pārvaldītas kā medicīniska rakstura problēmas (piemēram, vardarbības medikalizācija).
mode of production
sabiedrības ekonomiskā formācija
Attiecību kopums, kuru ietvaros cilvēki ar rīku, prasmju, organizēšanās un zināšanu palīdzību pielieto darbu, lai transformētu materiālus un enerģiju savu vajadzību nodrošināšanai (jēdziens lietots marksistiskajā teorijā; skat. Wolf, 1982).
more-than-human
vairāk nekā cilvēcisks
Jēdziens, kas raksturo materiālu, būtņu un cilvēciskā mijatkarības daudzveidīgi apdzīvotā vidē (piemēram, vairāk nekā cilvēciskas pasaules; skat. subtitrēto Marisolas de la Kadenas lekciju RIBOCA programmā).
multispecies relations
daudzsugu attiecības
Jēdziens, kas raksturo situētas attiecības starp dažādu sugu būtnēm, t.sk. to, kā šajās attiecībās rodas un/vai destabilizējas sugas apziņa un piederība (piemēram, cilvēkam pieņemot dzīvnieka formu). Metodoloģiski pieeju sauc par daudzsugu etnogrāfiju.
natureculture
dabkultūra, dabaskultūra
Kontekstspecifisku procesu kopums vairāk nekā cilvēciskā vidē, kurā "dabu" nav iespējams nošķirt no "kultūras" (skat. Aistara 2012).
non-binary
nebinārs
Dzimtes identitāte, kas ir plašāka par "vīrieša" un "sievietes" rāmjiem un parasti tos šķērso (skat. arī šķirkļus "dzimte", "binārā opozīcija" un "kvīrs").
non-human being
ne-cilvēciska būtne
Būtne, kas nav cilvēks (piemēram, cilvēku/ne-cilvēku attiecības, ne-cilvēciskie dzīvnieki, ne-cilvēciskā aģentūra).
non-place
nevieta
Īslaicīgas uzturēšanās telpa (piemēram, lidosta, stacija, pietura), kurā cilvēku darbībām raksturīga anonimitāte un kurā trūkst satura, lai tā kļūtu par "vietu" ar savu identitāti.
objectification
objektifikācija, lietiskošana, priekšmetiskošana
Kontekst-specifisks materiālo attiecību process, kas savstarpēji veido subjekta un objekta identitātes, attiecības un to hierarhijas.
othering
citādiskošana
Sociālās diferenciācijas process, kurā viena grupa izplata priekšstatus par citu grupu, portretējot to kā īpaši atšķirīgu (parasti - konstruējot pazīmes, kas, viņuprāt, ir morāli nepieņemamas vai "neattīstītas").
participant observation
līdzdalīgais novērojums
Kvalitatīvo datu iegūšanas metode, kurā pētnieks ir klātesošs un piedalās pētītajā notikumā, darbības telpā un/vai attiecībās.
participatory action research
līdzdalīgais rīcībpētījums
Pētniecības metodoloģija, kurā pētījuma dalībnieki darbojas kā līdzpētnieki, bet pētījuma rezultāti ir daļa no pārmaiņu radīšanas laukā.
person-centred approach
personvērsta pieeja
Rūpju un pakalpojumu sniegšanas modelis (piemēram, personvērsta aprūpe), kura pamatā ir attieksme pret tās saņēmēju kā daudzpusīgu personu, nevis kā kondīciju, funkcionālu problēmu vai juridisku apzīmējumu.
photo-elicitation
foto-izdibināšana
Intervēšanas metode, kurā datu iegūšanai tiek izmantoti attēli, kurus pētījuma dalībnieks komentē.
postmemory
pēcatmiņa
Process, caur kuru vienas paaudzes atmiņas radikāli iespaido nākamās paaudzes patību (skat. Skultāne, 2019; Hirsch, 2012).
precarity
nepārredzama sistēmiska nedrošība
Sociālekonomiska un politiska situācija, kurā indivīds savu dzīvi, darbu un attiecības izjūt kā nepastāvīgas, konstantā apdraudējumā un ārpus savas kontroles esošas, bez iespējām pārmaiņām pienācīgi sagatavoties (skat. Dzenovska, 2012).
purification
attīrīšana, purifikācija
Prakses, kas politiku, cilvēkus un sociālās zinātnes nošķir no dabas, fiziskās realitātes un dabaszinātnēm modernitātes pasaules ietvarā (skat. Aistara, 2012; Latour, 1993).
queer
kvīrs
Sensibilitāte un pretošanās diskurss, kas apvieno seksuālās un dzimtes prakses un identitātes ārpus cisdzimtes un heteroseksualitātes normatīvajiem rāmjiem, kā arī iestājas pret seksualitātes un dzimtes formu binarizāciju (piemēram, kvīru teorija, dzimtes kvīrs).
racialization
rasializācija
Vēsturiski politisks process, kurā cilvēki tiek kategorizēti kā piederīgi noteiktai "rasei" un uz tā pamata pakļauti atšķirīgai un nevienlīdzīgai attieksmei, pārvaldei, varmācībai un strukturālai marginalizācijai.
reciprocity
savstarpējība, savstarpīgums, reciprocitāte
Ilgtermiņa ņemšanas un došanas attiecības, ko veido to morālie pienākumi, nevis darba vai mantu apmaiņa pret naudu (piemēram, dzimšanas dienas dāvanas; skat. Cimdiņa, 2012; ģeneralizēto savstarpējību skat. Sedlenieks, 2012).
relatedness
tuvniecība, sasaistība
Jēdziens, kuru lieto, lai apzīmētu kontekst-specifiskus veidus, kā tajos tiek praktizētas un konceptualizētas attiecības. Sākotnēji lietots, apzīmējot attiecības starp cilvēkiem (Carsten, 1995), pašlaik arī, raksturojot daudzsugu attiecības (Govindrajan, 2018).
relational space
attiecīguma telpa
Pieeja telpai kā daudzveidīgai, procesuālai un sociāli un kulturāli iesakņotu attiecību produktam (skat. Lulle, 2012; Massey, 2005)
relationality
attiecīgums
Koncepts, kas apzīmē parādības mijatkarīgo un attiecībās sakņoto kondīciju (par attiecīguma telpu skat. Lulle, 2012; par lokālā attiecīgumu skat. Dzenovska, 2012; par novecošanās attiecīgumu skat. Kalēja un Mileiko, 2016).
reproduction
atražošana, reprodukcija
Sociālekonomisks, pārvaldības un pēcnācēju radīšanas process, kā rezultātā tiek turpināta pastāvošā attiecību un sabiedrības ekonomiskās formācijas vai nevienlīdzību kārtība (piemēram, populācijas atražošana, sabiedrības atražošana, nabadzības atražošana).
resilience
elastīgums, dzīvesspēks
Spēks “izsisties uz augšu”, nākot no grūtiem dzīves apstākļiem vai spēks atgūties no traumējošiem dzīves notikumiem vai izaicinājumiem (dzīvesspēku skat. Sebre un Krūmiņa, 2012; sociālekoloģisko elastīgumu skat. Aistara, 2012).
self
patība
Vēsturiska un situēta cilvēka sevis izpratne un izjūta attiecībās (piemēram, modernā patība, patības izpratne; patības apziņu un kolektīvo patību skat. Skultāne, 2019).
signified
apzīmējamais
Viena daļa no semiotikā lietotas binaritātes (apzīmējamais un apzīmētājs), kas lietota, lai raksturotu zīmes koncepta daļu - tās apzīmēto parādību.
signifier
apzīmētājs
Viena daļa no semiotikā lietotas binaritātes (apzīmējamais un apzīmētājs), kas lietota, lai raksturotu zīmes vārda-attēla daļu, kas lietota koncepta/parādības attēlošanai.
site of struggle
cīņas lauks
Diskursīva un attiecību telpa, kurā notiek savā starpā konfliktējošu diskursu un prakšu sacensība par dominanci (baznīcu kā cīņas lauku skat. Putniņa un Balode, 2021).
slash-and-burn (agriculture)
līdumu zemkopība, līdumzemkopība
Ciklisks hortikulturālismam raksturīgs zemkopības veids, kurā mežaina zeme tiek līsta (dedzināta, plēsta), izveidojot īslaicīgu lauku - līdumu, kurš pēc produktīvā perioda (piemēram, 5 vai 20 gadiem) tiek atstāts, īstenojot līduma līšanu citur.
speciesism
sudzisms
Diskriminatīva un selektīva izturēšanās pret dzīvām būtnēm, balstoties izpratnē par viņu piederību noteiktai sugai ar tai raksturīgām īpašībām, īpaši, kas saistās ar cilvēkiem noderīgu vai nepatīkamu funkciju.
subaltern
pakļautais
Cilvēku grupas, kas koloniāli pārvaldītās valstīs ir sociāli un ekonomiski marginalizētas un atstumtas no impērijas pārvaldības struktūrām.
subjectification
subjektifikācija
Kontekst-specifiska cilvēka kā subjekta (ar tam raksturīgām īpašībām un tieksmēm) veidošana diskursa ietvaros.
subsistence (economy)
pašpatēriņa vai iztikas (ekonomika)
Saimniekošanas veids, kurā pārtikas, pajumtes un citu nepieciešamību sagāde tiek nodrošināta savam patēriņam, nevis, piemēram, tirgum (piemēram, pašpatēriņa vai iztikas lauksaimniecība, pašpatēriņa saimniekošanas modelis; skat. Cimdiņa un Raubiško, 2012).
superstructure
virsbūve
Daļa no Marksa teorētiskās binaritātes (iepretīm bāzei - ražošanas attiecībām un līdzekļiem), kas apzīmē ideoloģiju (politiku, mākslu, zinātni) - prakses un idejas, kas tieši nepiedalās ražošanas procesā, bet uztur izpratni par tā optimālo organizāciju.
symbolic domination
simboliskā virsvaldība
Dominēšanas veids, kurā valdošās un apspiestās šķiras/grupas uzskata savas prasmes, zināšanas un dispozīcijas un no tām izrietošās sociālās hierarhijas kā dabiskas un pamatotas (skat. Putniņa un Balode, 2021; Bourdieu, 1997).
top-down
lejupējs
Iniciatīvas, kuras uzstāda institūcijas, bet lokālā līmenī notiek tikai to īstenošana (piemēram, lejupēja pieeja).
use value
izmantojamā vērtība
Vērtība, kas izriet no preces vai objekta potenciālā pielietojuma.
well-being
labbūtība
Jēdziens, kas apzīmē cilvēka dzīves novērtējumu sabiedrībā, kuras gaitā tiek apmierinātas cilvēka vajadzības, un cilvēkam ir iespēja jēgpilni īstenot savus mērķus un baudīt pietiekamu dzīves kvalitāti (skat. Raubiško, 2011; Gough & McGregor, 2007).
white supremacism
balto virskundzisms
Ideoloģiska pārliecība, ka cilvēkiem ar baltu ādas pigmentāciju piemīt pārākas īpašības, kas leģitimizē kontroli un varmācību pret cilvēkiem ar citu ādas pigmentāciju.
womanhood
sievietība
Dzīvota prakse, kas iezīmē sievietei specifiskas, bieži no bērna un vīrieša (vai citas dzimtes) atšķirīgas pieredzes, darbības un izpausmes.

A

B

C

D

E

G

H

I

K

L

M

N

O

P

Q

R

S

W

T

U